Latvija ir viena no mežainākajām valstīm pasaulē un ceturtā ar mežiem bagātākā valsts Eiropā. Mežs aizņem vairāk kā pusi jeb 52% no teritorijas, un koksne un tās izstrādājumi veido ap 20% no visas valsts eksporta.
Pretēji globālu nevalstisko organizāciju finansētajam viedoklim, ka Latvijā notiek mežu iznīcināšana, mežu platības un koksnes krājas pieauguma attiecība liecina par ilgstējīgu un pārdomātu mežsaimniecību. Ikgadējais koksnes pieaugums (krāja) Latvijā ir aptuveni 17 miljoni kubikmetru gadā, no kuras tiek izcirsti tikai aptuveni 12 miljoni kubikmetru. Koksnes piegādes ķēde ir labi savienota ar pasaules tirgu, savukārt, vietējās kokzāģētavas un finiera rūpnīcas ir aprīkotas ar modernām tehnoloģijām un nodrošina darbu iedzīvotājiem lauku apvidos.
Pieprasījums pēc koksnes pasaulē nemazinās, tādēļ šī ir joma, kurā vērts investēt ilgtermiņā – gan valsts, gan privātā mērogā. Meža zemes cena ir daudz zemāka nekā, piemēram, Skandināvijas valstīs, taču klimatiskie un reljefa apstākļi nesalīdzināmi labvēlīgāki. Investīcijas meža iegādē Latvijā kļūst arvien populārākas arī vietējo investoru vidū.
Atšķirībā no lauksaimniecības zemēm, meža kopšana ir vienkāršāka, jo raža aug un gatavojas nesalīdzināmi ilgākā laikā, un tā ir gandrīz neatkarīga no laika apstākļu kaprīzēm. Arī šeit ir izņēmumi, kā piemēram 1969. un 2005.gada vētru postījumi, tomēr meža īpašnieks var būt gandrīz pilnīgi drošs, ka meža vērtība ar laiku tikai pieaugs. Tomēr, ja vēlaties gūt peļņu un atstāt saviem bērniem un mazbērniem īpašumu, kura vērtība ir ne tikai saglabāta, bet būtiski pieaugusi, ir vērts uzzināt, kas var slēpties aiz nevainīgā vārdu salikuma “gandrīz pilnīgi” un ieguldīt meža īpašumā, kur riski ir vismazākie.
Saimnieciskās darbības ierobežojumi jeb “dabas aizsardzība”
Izmantojot atjaunotās Latvijas valsts pilsoņu neticību privātīpašuma nākotnei, pieredzes trūkumu un zemo pašapziņu “augsto pasaules ekspertu” priekšā, Latvija tūkstošgades sākumā varēja “lepoties” ar milzīgām mežu platībām, kurām uzlikti dažāda līmeņa saimnieciskās darbības ierobežojumi, bez atbilstošas kompensācijas no valsts puses. Nekur citur pasaulē, kā vien postpadomju telpā privātīpašnieki tik padevīgi nepieņemtu faktisku īpašumu nacionalizāciju.
Bez milzīgām rezervātu platībām, no 2018. līdz 2021.gada rudenim bez saskaņošanas ar īpašniekiem tika ieviesti mikroliegumi mazā ērgļa aizsardzībai, kas sagādā milzīgus zaudējumus mežu īpašniekiem un valstij. Mazais ērglis Latvijā ir ļoti izplatīta suga, taču mikroliegumu ierosinātāji tika labi atalgoti no starptautiskajiem finansētājiem, kuriem pilnīgi neineteresē Latvijas sociālekonomiskā situācija.
Par absurdu liecina fakts, ka retāko putnu sugas, piemēram, zaļā vārna vislabprātrāk dzīvo Ādažu poligona teritorijā, kurā gandrīz katru dienu skan lielgabalu un ložmetēju zalves. Pieredzējušu mežkopju un meža zinātnieku viedoklis, ka normāla saimnieciskā darbība netraucē dzīvnieku un putnu dzīvi, faktiski netiek ņemts vērā, un tuvākajos gados NATURA 2000 teritorijām tiks pievienoti vēl 57 000 ha mežu galvenokārt no AS “Latvijas Valsts meži” teritorijām.
Pēc Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) datiem, Latvijā šobrīd izveidoti 3015 mikroliegumi, no kuriem dažādu sugu aizsardzībai paredzēti 2186. Šīs teritorijas var noteikt, lai aizsargātu biotopus, augus, sēnes, abiniekus, bet absolūtā vadībā ir reto putnu ligzdošanas vietas – to aizsardzībai izveidotie mikroliegumi no kopējā daudzuma 47 800 ha aizņem vairāk nekā 42 000 hektāru. AS “Latvijas Valsts meži” īpašumos noteikto ierobežojumu dēļ katru gadu netiek iegūti 2 200 000 m3 koksnes, kur zaudējumus naudas izteiksmē nav grūti aprēķināt.
Privātam investoram noteikti rūpīgi jāizpēta potenciālais īpašums, vai tikai tajā nemājo kāds rets putns vai dzīvnieks, kura dēļ ciršanas vecumā un caurmērā nobriedušo priežu audzi izstrādāt un pārdot nedrīkstēs. Un, ja mikrolieguma uzlikšana Latvijā darbojās kā ejošs rūpals, tad tā noņemšanai vispār nav paredzēta procedūra, pat ja retais putns ligzdošanas vietu pametis jau vairākus gadus. Rezultātā zaudē gan mežu īpašnieki, gan valsts neiegūtu nodokļu veidā.
Atrašanās vieta un piekļuves grūtības
Labs piebraucamais ceļš ļauj apsaimniekošanas darbus veikt dažādos gadalaikos un samazina stādīšanas, kopšanas mežizstrādes darbu izmaksas, kā arī gadījumā, ja izcēlies meža ugunsgrēks, nodrošina ātru un ērtu piekļuvi.
Nepieredzējušam cilvēkam ir grūti iedomāties, ka Latvijā varētu būt vieta, kurai nav iespējams piebraukt ar normālu vieglo auto. Tomēr tādu vietu ir ļoti daudz, it īpaši lielajos mežu masīvos Sēlijā, Kurzemā un Vidzemē.
Lai arī AS “Latvijas Valsts meži” ieguldījuši milzīgas investīcijas meža ceļu izbūvē, kur labuma guvēji ir arī privātie mežu īpašnieki, joprojām ir meža nogabali, kuriem bez speciālas tehnikas ļoti grūti piekļūt. Ceļu neesamība sadārdzinās gan meža kopšanu, gan izstrādi, un atsevišķos gadījumos tā būs gandrīz neiespējama, izņemot ļoti bargas un aukstas ziemas, kad sasalusī zeme veido daudz maz cietu pamatni mežizstrādes tehnikai un tiltus pār mitrainēm un purviem.
Meža dzīvnieku postījumi
Pirms iegādāties mežu, vēlams noskaidrot, cik daudz raižu sagādās bebri, kas Latvijā ir krietni pārsnieguši pieļaujamo populācijas blīvumu. Eirāzijas bebri Latvijā bija pilnīgi izmiruši, bet tika ievesti no Baltkrievijas 80.gadu sākumā, un atjaunotās Latvijas valsts pirmajos gados pamestajās meliorācijas zemes platībās sāka strauji vairoties.
Oficiāli bebru populācija valstī sasniegusi ap 80 000, tomēr pieredzējuši mežkopji lēš, ka tie varētu būt 400 000 bebru, t.i. uz katru Latvijas ģimeni vismaz viens bebrs. Iestājoties pavasarim, bebri nograuž jaunaudzes, un sabūvēto dambju dēļ applūst lielas vērtīgu koku platības.
Bebru appludinātās un apdraudētās platības turpina pieaugt, jo mednieki nespēj tos iznīcināt pietiekamā daudzumā. Pat, ja šobrīd viss izskatās labi, ir vērts noskaidrot, cik ļoti mežaudzes apkārtnes grāvjus, strautus vai upītes iecienījuši šie labākie hidrobūvju inženieri pasaulē. Tad noteikti jārēķinās ar regulāru cīņu, lai atkarotu savas īpašumtiesības un pasargātu mežu no appludināšanas un iznīcināšanas.
Labā ziņa ir tā, ka situācijas nopietnība valsts mērogā ir apzināta, pieņemti bebriem nesaudzīgi medību likumi, izaugusi bebru medību speciālistu paaudze un radīts attiecīgs pakalpojumu piedāvājums. Šajā cīņā ir iespējama uzvara, taču jārēķinās ar papildus rūpēm un izdevumiem.
Īpašuma potenciāls: meža inventarizācija un meža vērtēšana
Bez meža inventarizācijas un apsaimniekošanas projekta, kas mūsu valstī noteikts ar likumu visiem mežu īpašniekiem, pirms meža īpašuma iegādes vērts noalgot pieredzējuši meža speciālistu, lai pārbaudītu mežierīcības plāna atbilstību reālajai dzīvei vai noskaidrotu patieso meža vērtību: kas un kad mežā jādara, lai tas labi augtu, ko un kad varēs cirst, un kādi ienākumi paredzami tuvākajā un tālākajā nākotnē?
Meža inventarizācija ir obligāts meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums, ko nosaka Meža likuma 29. pants. Īpašnieks nodrošina pirmreizēju meža inventarizāciju un tās datus iesniedz Valsts meža dienestam (VMD), kā arī vismaz reizi 20 gados un normatīvajos aktos noteiktajos citos gadījumos veic atkārtotu meža inventarizāciju. Meža inventarizācijas galvenais mērķis ir iegūt informāciju par mežu.
Derīga meža inventarizācija ir viens no priekšnoteikumiem, lai veiktu plānotu koku ciršanu mežā un meža inventarizācijai ir būtiska ietekme uz tā kadastrālo vērtību. Ja meža inventarizācijas termiņš jau ir beidzies vai tuvojas beigām, meža īpašniekam ir jāuzmeklē speciālists, kurš paveiks šo darbu, – meža inventarizācijas veicējs jeb tautas valodā saukts par taksatoru.
Meža vērtēšana pirms jebkāda darījuma ar mežu ir sarežģīts process, kurā tiek ņemti vērā īpašuma lielums, koku vecums un kvalitāte, atrašanās vieta un pieejamība. Meža īpašumu vērtēšanu Latvijā veic sertificēti meža vērtētāji, kuri īpašuma tirgus vērtības noteikšanai izmanto dažādas metodes. Latvijā izplatītākā metode ir salīdzinošās pārdošanas pieeja, kas paredz meža īpašuma salīdzināšanu ar līdzīgiem īpašumiem, kas tiek pārdoti tajos pašos vai tuvējos reģionos.
Neprasmīga apsaimniekošana
Tomēr vislielākais risks ir paša investora pieredzes trūkums un pārmērīga piesardzība, kas liedz uzticēt meža apsaimniekošanu uzticēt profesionāļiem. Ja jaunais meža īpašnieks vēlas, lai mežs pieaugtu vērtībā, tas ir regulāri jākopj un jāuzrauga. Tas ir iespējams pašam, ja vien ir vēlme apgūt jaunas zināšanas, noalgot palīgus un padomdevējus.
Latvijā darbojas arī vairākas meža īpāsnieku biedrības, kas izglīto un atbalsta meža īpašniekus. Taču lielākie investori savus īpašumus uztic profesionāliem mežu apsaimniekoitājiem, kas pārzina normatīvo vidi, saimniecisko darbību un atbrīvo meža īpašnieku no rūpēm par meža kopšanu un izstrādi.
Uzticot meža apsaimniekošanu SIA “Niedrāji MR”, uzņēmums katram klientam nodrošina meža apsaimniekošanas konsultantu, kas pārzina klienta īpašumu, sniedz konsultācijas un seko līdzi visam, kas mežā notiek. Izstrādājot mežu, speciālisti rūpējas, lai koki nonāk pie uzpircēja, kas konkrētajam sortimentam piedāvā labāko cenu. Visā mežizstrādes procesā konsultants sniedz atskaites, uzmērījumu aktus no koksnes iepirkšanas vietām un pavadzīmes.
SIA “Niedrāji MR” ir ieinteresēta veidot un saglabāt labas attiecības ar saviem klientiem, tādēļ strādā ar pilnu atdevi un atbildību. Uzticot savu meža īpašumu profesionālam mežu apsaimniekotājam, saņemsiet iespējami lielāko ieguvumu no sava meža, ilgtermiņā saglabājot tā vērtību bērniem un mazbērniem.
Lūdzam sazināties ar mūsu speciālistiem jebkādā ar jūsu meža īpašumu saistītā jautājumā!